Vai es varu apvienot divus nelielus kredītus vienā lielākā?
Teorētiski tas ir iespējams. Lai uzzinātu reālās iespējas, Jums ar šo jautājumu jāvēršas konkrētajā finanšu kompānijā (tajā, kur ir abi vai kāds no esošajiem kredītiem), jo katrai finanšu iestādei ir savi noteikumi un tehniskās iespējas dažādu pakalpojumu sniegšanā un esošo kredītsaistību noteikumu mainīšanā.

Esam kredītā paņēmuši automašīnu. Vairs nespējam nomaksāt šo kredītu. Vai ir iespēja atdot automašīnu atpakaļ kredītdevējam un visu kredītu dzēst?
Patiešām pastāv iespēja atbilstoši līguma noteikumiem automašīnu atdot atpakaļ finanšu kompānijai. Taču šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka šis fakts atspoguļosies Jūsu kredītvēsturē un ka Jums jebkurā gadījumā būs jāsedz atlikusī starpība.

Mēnesī parādu atmaksai varu atvēlēt nedaudz mazāku summu nekā prasa parādu piedziņas uzņēmums. Finanšu iestāde ir nepiekāpīga un ikmēneša maksājuma summu nepiekrīt samazināt. Kā man šajā situācijā rīkoties?
Konkrētajam uzņēmumam nav nekāda iemesla ar nolūku kaitēt Jūsu budžetam. Ir jāņem vērā - katrai finanšu vai parādu piedziņas iestādei ir atšķirīgi noteikumi un tehniskās iespējas nodrošināt klientam atlaides sakarā ar finansiālajām grūtībām. Visticamāk arī Jūsu gadījumā, konkrētajam uzņēmumam ir kāds objektīvs - iespējams tehniska vai juridiska rakstura - iemesls, kādēļ nav iespējams samazināt Jūsu ikmēneša maksājumus.
Ja ikmēneša kredīta atmaksas summu nav iespējams samazināt, Jums tomēr jāatceras, ka parādu atmaksai ir jābūt pirmajā vietā un vairāk kā jebkad ir jāapzinās, ka, iespējams, kardināli būs jāmaina ne vien savi tērēšanas paradumi, bet arī dzīvesveids. Uzlabojoties apstākļiem, mēs atkal varēsim mainīt savus ieradumus uz citu pusi, bet tagad jādomā par savu finansiālo ilgtspēju.
Steidzami meklējiet iespēju, kur gūt ienākumus, pārskatiet savus ikdienas tērēšanas paradumus un samaziniet izdevumus tā, lai pietiktu pirmās nepieciešamības lietām un parādu/aizdevumu atmaksai. Esiet gatavs kardinālām pārmaiņām!

Diemžēl esmu nonācis visai nepatīkamā situācijā, jo neesmu spējis noteiktajos termiņos veikt kredītmaksājumus. Vai soda procenti var augt bezgalīgi vai eksistē kādi griesti?
Līgumsodu apjoms un apmērs ir atrunāts kredīta līgumā.
Nokavējuma līguma soda summai nevajadzētu pārsniegt kredīta pamatsummu – tā taisnīgums un atbilstība vispārējai praksei ir atkarīga no kredīta summas.
Ja rodas šaubas par nokavējuma līguma soda summas taisnīgumu un atbilstību vispārējai praksei, iesakām Jums vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pēc vērtējuma.

Esmu zaudējis darbu. Kad strādāju, es visus kredītmaksājumus veicu regulāri.  Šobrīd parādu piedziņas uzņēmums zvana un jautā pēc naudas, taču man nav ko maksāt! Ko man darīt?
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā grūti ir visiem, taču tajā pašā laikā parādu atmaksai ir jābūt pirmajā vietā un vairāk kā jebkad ir jāapzinās, ka, iespējams, kardināli būs jāmaina ne vien savi tērēšanas paradumi, bet arī dzīvesveids. Uzlabojoties apstākļiem, mēs atkal varēsim mainīt savus ieradumus uz citu pusi, bet tagad jādomā par savu finansiālo ilgtspēju. Šādā situācijā ir skaidri jāapzinās visi savi parādi.
Sāciet ar to, ka kārtīgi izpētiet aizdevuma līguma noteikumus, lai noskaidrotu nokavējuma soda apmērus, kā arī savas kā klienta tiesības. Sazinieties ar finanšu iestādi un noskaidrojiet, kādas ir iespējas risināt šo situāciju – mainīt atmaksas grafiku, to pagarinot, vai arī paņemt kredītbrīvdienas u.tml. Ņemiet gan vērā, ka katrai finanšu iestādei ir atšķirīgi noteikumi un tehniskās iespējas nodrošināt klientam atlaides sakarā ar finansiālajām grūtībām.
Atcerieties, ka parādu nomaksai ir jābūt Jūsu prioritātei, pretējā gadījumā tiks sabojāta Jūsu kredītvēsture, kā arī soda procenti tikai palielinās summu, kas jāatmaksā.
Steidzami meklējiet iespēju, kur gūt ienākumus, tai skaitā, arī darba vietas, kuras, iespējams, neatbilst Jūsu pašreizējai specializācijai, taču atbilst Jūsu prasmēm un var būt kā pagaidu ienākumu avots.
Pārskatiet savus ikdienas tērēšanas paradumus un samaziniet izdevumus tā, lai pietiktu pirmās nepieciešamības lietām un parādu/aizdevumu atmaksai. Esiet gatavs kardinālām pārmaiņām! Apsveriet mainīt dzīvesvietu, lai samazinātu īres vai komunālos izdevumus. Lai netērētu naudu par degvielu vai auto remontu, pagaidām izmantojiet sabiedrisko transportu un, ja tas ir iespējams, pārskatiet pārtikas iegādes paradumus – meklējiet lētākus risinājumus.

Mans draugs paņēma kredītu, un es piekritu būt tam par galvotāju. Kā atklājās, draugs vairs neveic kredītmaksājumus. Viņš izvairās no manis un uz maniem telefona zvaniem neatbild. Arī banka nevar sazvanīt manu draugu, tādēļ tā pieprasa kredītu atmaksāt galvotājam – man. Ko man darīt? Man nav brīvu naudas līdzekļu.
Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, galvojot par kādu kredītņēmēju, arī Jūs uzņematies šīs kredītsaistības, tas nozīmē, ja kredītņēmējs vairs nespēj maksāt savu kredītu vai arī nav sasniedzams vai atrodams, tad Banka prasību par parādsaistību segšanu vērš pret galvotāju.
Jūsu gadījumā Jums iesakām vispirms rūpīgi iepazīties ar kredītlīgumu un galvojuma līgumu, noskaidrot, kādi ir Jūsu kā galvotāja pienākumi un tiesības. Tāpat arī Jums steidzami jāinformē Banka par radušos situāciju, ka faktiskais kredītņēmējs nepilda savas saistības, kā arī viņš nav atrodams. Risinājums ir jārod sadarbojoties ar Banku.
Tāpat arī iesākām Jums vērsties pie sava jurista, lai sekmīgāk risinātu radušos situāciju, jo, atmaksājot kredītu, Jums ir tiesības vērst prasību pret faktisko kredītņēmēju par summas atmaksu Jums.

Ar ko atšķiras kredīts un līzings?
Kredīta un līzinga būtiskākā atšķirība ir šāda:
1) iegādājoties pirkumu kredītā, Jūs kļūstat par iegādātās mantas īpašnieku un atmaksājiet finanšu iestādei aizdoto naudu, kā arī procentus par aizdevumu;
2) noformējot līzingu, Jūs neesiet pirkuma īpašnieks - īpašnieks ir līzinga devējs, un Jūs esiet tikai pirkuma (mantas) turētājs jeb lietotājs.
Piemērs: Ja Jūs iegādājieties auto kredītā, automašīna ir Jūsu īpašums, taču ieķīlāts par labu finansējuma devējam. Savukārt, iegādājoties auto līzingā, automašīna ir finansējuma devēja  īpašums līdz līzinga termiņa beigām, bet tehniskā pasē kā "Turētājs" esiet ierakstīts Jūs.
Plašāku informāciju par līzingu un kredītu meklējiet šeit.

Kāpēc es bankā nevaru dabūt aizņēmumu? 
NPC ekspertu komanda iesaka Jums griezties pie Jums interesējošās bankas darbiniekiem un jautāt tiem konsultatīvu pamatojumu, kādēļ banka nevar izpildīt Jūsu pieprasījumu. 
Visbiežākie iemesli kredīta atteikumam ir:
- Pieprasītāja kredītmaksājumi jau pārsniedz 30- 40% no ienākumiem;
- Pieprasītājs ir reģistrēts kādā no parādnieku reģistriem;
- Pieprasītāja sniegtā informācija finanšu iestādei nav atbilstoša reālajai situācijai.

Ko nozīmē patēriņa kredīts? Kādi ir šī kredīta procenti?
Patēriņa kredīts ir DARĪJUMS/AIZDEVUMS:
1) kas paredzēts gadījumam, kad Jums nepieciešama nauda kāda konkrēta mērķa vai pirkuma īstenošanai, piemēram, atpūtas braucienam, mājas tehnikas pirkumam vai kādam citam lielākam pirkumam, medicīnas pakalpojumiem, mācību kursu apmaksai u.c.
2) kurā prece vai pakalpojums tiek iegādāts, samaksu par to veicot noteiktā laika posmā.
Patēriņa kredīti mēdz būt dažādi, par to veidiem varat uzzināt sadāļā Aizdevumi.
Patēriņa kredīta procenti ir maksa par to, ka izmantojiet aizdevēja naudu. Procenti atkarīgi no konkrēta aizdevēja piedāvājuma un tie var būt ļoti dažādi. Lai neapjuktu dažādu aizdevēju piedāvājumos, pievērsiet uzmanību gada procentu likmei (GPL).
! GPL ir obligāti jānorāda aizdevuma piedāvājumā un tiek veidota pēc vienādiem kritērijiem visās finanšu iestādēs. GPL ietver kredīta kopējās izmaksas, ieskaitot procentus un visas citas zināmās papildus maksas un komisijas, kas patērētājam jāmaksā par kredītu. Šo likmi salīdziniet, lai izvērtētu dažādu aizdevēju piedāvājumus.
Vairāk par patēriņa kredītu varat uzzināt arī Patērētāja kreditēšanas ABC.

Kādos apstākļos ir vajadzīgs garants kredīta ņemšanai?
Termins „garants” nepastāv ne LR Civillikumā, ne banku terminoloģijā, jo tiek lietoti tādi jēdzieni kā saistību pastiprinājums jeb kredīta nodrošinājums (piemēram, komercķīla, hipotēka, galvojums).
Lai nodrošinātos pret gadījumiem, kad klients nepilda savas līgumā noteiktās saistības (neveic maksājumus), kreditors kā papildus drošības līdzekli var pieprasīt citas personas galvojumu vai kredīta nodrošinājumu, kas kalpotu kā garantija, ka aizņemtie līdzekļi tiks atmaksāti. Jo riskantāks ir darījums, jo kreditors vairāk cenšas nodrošināties pret situāciju, kad kredīta ņēmējs varētu neizpildīt savas saistības.

Parasti nodrošinājums jeb saistību pastiprinājums tiek pieprasīts gadījumos, ja:
1) nav pietiekamas pārliecības par aizņēmēja ienākumu pietiekamību visā aizdevuma atmaksas laikā;
2) aizņēmumu ņem viena persona, bet atmaksu veic no vairāku personu ienākumiem. Piemēram, ģimene pērk dzīvokli. Vīrs ņem kredītu uz sava vārda, bet arī sieva (bērni, māte, tēvs, respektīvi, ģimenes locekli) no saviem ienākumiem segs kredīta maksājumu daļu un tādos gadījumos var tikt pieprasīti arī šo ģimenes locekļu galvojumi.
3) aizdevums tiek izsniegts uz vidēji ilgu vai ilgu termiņu;
4) klientam nav kredītvēstures, kas neļauj aizdevējam spriest par tā disciplīnu, pildot savas kredītsaistības;
5) klientam ir slikta kredītvēsture.

Saistību spēku bez ķīlas tiesības pastiprina*:
1) ar galvojumu (ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot sākotnējo kredīta ņēmēju no viņa parāda);
2) ar līgumsodu (līgumsods ir parasti vienmēr pielīgts visos aizdevuma līgumos, tomēr tas nesniedz kreditoram pārliecību, ka saistības tiks pildītas. Līgumsods vairāk ir kā līdzeklis, kas disciplinē kredīta ņēmēju un rosina to nepieļaut situāciju, kad nokavējuma dēļ papildus līgumā paredzētajiem aizdevuma procentiem vēl ir jāmaksā līgumsods);
3) ar rokas naudu (aizdevuma līgumos parasti netiek izmantota).
*LR Civillikuma 1691.pants

Var pastāvēt arī citi apstākļi, kad kreditors var pieprasīt galvotāju vai saistību pastiprinājumu, lai tas droši varētu izsniegt kredītu aizņēmējam.
Iespējami ir arī gadījumi, kad, ņemot kredītu, ir nepieciešams gan galvotājs, gan saistību pastiprinājums. Tas, kādus nodrošinājumus pieprasīs kreditors ir atkarīgs no konkrētās situācijas un kreditora apstiprinātās kredītpolitikas (banku un citu finanšu institūciju gadījumā).

Atpakaļ