Iestājoties un ilglaicīgi saglabājoties siltam laikam, ievērojami palielinās dažādi riski, kas saistīti ar auto vadītāju un automašīnu drošību. Naudas plānošanas centra (NPC) rīcībā esošie Vācijā veikta pētījuma dati liecina, ka gadījumos, kad salona temperatūra sasniedz 27ºC, risks iekļūt avārijā pieaug par 6%. Savukārt auto salona temperatūrai uzkarstot līdz 37ºC, avāriju iespējamība palielinās līdz pat 33 %.

Karstais laiks ir atstājis ietekmi ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz tehniku, ko izmantojam ikdienā. NPC eksperti iesaka pienācīgi parūpēties par sevi un saviem transporta līdzekļiem, lai pasargātu sevi un izvairītos no neparedzētiem, karstuma laikā radītiem izdevumiem.

Apdrošinātāji norāda, ka pamatā būtu jāievēro divas būtiskākās lietas – ceļa seguma izmaiņas karstajā laikā un dzesēšanas ierīču pareiza izmantošana. „Vasarā automašīnas salona temperatūra uzkarst ļoti ātri, pat virs 50ºC, tāpēc kategoriski aizliegts salonā bez uzraudzības atstāt bērnus un mājdzīvniekus. Pretējā gadījumā iespējams pārkaršanas risks. Lai izvairītos no salona pārkaršanas, auto labāk novietot ēnainā vietā. Tāpat uz auto paneļa un salonā nevajadzētu atstāt šķiltavas vai baloniņus zem spiediena, jo, sakarstot, tie var eksplodēt. Vēl der atcerēties, ka, ieslēdzot kondicionieri, vēlams atvērt auto aizmugurējos logus, lai sakarsušais gaiss varētu izplūst laukā,” komentē If apdrošināšanas un NPC eksperts Andis Suseklis.

Tāpat liela uzmanība jāpievērš asfalta seguma kvalitātei un izmaiņām karstajā laikā. Ceļu segums siltā laikā vieglāk deformējas un no automašīnu svara veidojas rievas, līdz ar to, vadot auto, nepieciešama papildu uzmanību. Īpaši izteikti tas notiek pilsētās, kur asfalts vairāk uzkarst, kā arī uz lielceļiem, kur satiksmes intensitāte ir lielāka.

Savukārt pārliekas temperatūras svārstības starp āra gaisu un automašīnas salonu var izraisīt nevēlamas veselības problēmas un saaukstēšanos. „Protams, ir patīkami izbaudīt vēso vēja pūsmu no gaisa kondicionētāja, tomēr šajā lietā ir ieteicams ievērot mērenību, jo gaisa temperatūras starpībai auto salonā un āra gaisu, nevajadzētu būt lielākai par astoņiem grādiem - jo mazākas iekšējās un ārējās gaisa temperatūras atšķirības, jo mazāka slodze cilvēka organismam. Zinātāji iesaka aukstā gaisa plūsmu nevirzīt uz vējstiklu, jo krasās temperatūras maiņas dēļ tas var ieplaisāt. Tomēr gaisa kondicionieris, ja tas vēso gaisu pūš sejā, var veicināt pamatīgu saaukstēšanos. Prātīgākais būtu ventilācijas sistēmas deflektorus noregulēt tā, lai gaisa plūsma būtu pavērsta nevis uz seju, bet gan kājām. No salona apakšas gaiss vienmērīgi izplatīsies pa visu salonu,” atzīmē A.Suseklis.

Noteikti arī jāatceras, ka būtiska ir kondicionēšanas sistēmas regulāra apkope. Ja tāda netiek veikta, pastāv risks iegūt kondicioniera mitrajos filtros savairojušos baktēriju un sēnīšu izraisītas elpceļu slimības. Kā pirmo kondicionēšanas sistēmas piesārņojuma pazīmi var minēt smacīgu gaisu automašīnā. Sistēmas tīrīšanu vislabāk uzticēt specializētam servisam.

Savukārt, kā norāda NPC eksperte, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes docente Aija Pridāne, ikvienam jāpārliecinās, lai tiešām tiktu lietots pietiekami daudz šķidruma, priekšroka tiktu dota vietējās izcelsmes svaigajām ogām un dārzeņiem. „Ūdenim ieteiktu pievienot nedaudz sāls, jo siltā laikā cilvēki pastiprināti svīst, līdz ar to izdalās arī organismā esošie sāļi. Ļoti labi atspirdzinoša dzēriena pagatavošanai var noderēt svaigas piparmētras vai citronmelisa, kuras aplej ar ūdeni. Siltajā laikā jāatsakās no trekniem un sātīgiem ēdieniem – it īpaši majonēzes, krējuma. Ļoti uzmanīgiem ir jābūt ar piena un to izstrādājumu produktiem, jāizvairās no kūpinātu zivju produktu lietošanas. Laba un apstākļiem piemērota izvēle ir jaunie kartupeļi un dilles. Vienmēr atsvaidzinošas un nesātīgas ir mājās gatavotas, tūlītējai lietošanai paredzētas aukstās zupas, ko gatavo no jogurta vai kefīra.”

Naudas plānošanas centrs vēlas atgādināt, ka pavisam nelieli drošības pasākumi var ietekmēt ikviena pašsajūtu un pat glābt dzīvību.

Papildu informācija: Inese Salmiņa, Biedrības “Naudas plānošanas centrs” projektu vadītāja, 67505290, inese.salmina@porternovelli.lv, www.vissparnaudu.lv