Ieguldījumu fonds ir oficiāli reģistrēta un uzraudzīta struktūra, kurā tiek apkopoti vairāku desmitu, simtu, tūkstošu ieguldītāju līdzekļi, kuri vienotas stratēģijas ietvaros tiek izvietoti noteiktos finanšu tirgus segmentos – akcijās, obligācijās, nekustamajā īpašumā utt. Šāda līdzekļu apvienošana ļauj optimizēt izmaksas, minimizēt riskus, sadalot līdzekļus vairākos vērtspapīros, paver pieeju citādi nepieejamiem tirgiem un ļauj nolīgt profesionālu aktīvu pārvaldītāju, kura uzdevums ir maksimizēt ieguldīto līdzekļu atdevi. Respektīvi, nopērkot investīciju fonda daļu, cilvēks savā īpašumā iegūst izvērstu un profesionāli pārvaldītu vērtspapīru portfeli.

Investīciju fondi ir domāti cilvēkiem, kam investīcijas nav pamatnodarbošanās vai hobijs, bet kas tomēr vēlas gūt vilinošos finanšu tirgus augļus.
Fonda ieguldītājam ir iespēja pelnīt un reizē arī saglabāt iespēju nepieciešamības gadījumā ātri tik pie savas naudas, ieguldījumu fonda daļas pārdodot.

Ieguldījumu fondos var nopelnīt vairāk nekā noguldījumos, taču jāņem vērā arī augstāks risks. Ir iespēja izvēlēties konservatīvākus fondus (parasti naudas tirgus un obligāciju fondi), fondus ar vidēju risku (obligāciju un sabalansētie fondi) vai arī modeli ar augstu risku (akciju fondi), kurā var būt ļoti augsta peļņa, bet arī lielākas fondu vērtības svārstības.

Pērkot fonda apliecības par vienu cenu un pārdodot to pēc kāda laika par augstāku cenu, veidojas investora peļņa. Jo profesionālāks ir fondu pārvaldītājs, jo labāku peļņu tas spēj gūt saviem ieguldītājiem. Protams, investīciju vērtība ne vienmēr tikai aug. Dažādu faktoru ietekmē vērtspapīru cenas var pazemināties. Tieši tāpēc fonda pārvaldītājam ir svarīgi ieguldīt vairāku uzņēmumu vērtspapīros (fondi parasti tur no 50 līdz 200 dažādu uzņēmumu vērtspapīrus), lai viena vērtspapīra cenas kritums stipri neietekmē kopējo rezultātu. Turklāt, pēc lejupslīdēm parasti seko izaugsme, un investīcijās jārēķinās ar ilgāku periodu (gads un ilgāk), lai svārstību ietekme uz galīgo rezultātu kļūst nemanāma. Vēsturiski investīciju fondi ir pierādījuši, ka tie spēj labi nopelnīt.

Salīdzinājumā ar citiem populārākajiem naudas līdzekļu ieguldījumu veidiem, investīciju fondiem ir virkne nozīmīgu priekšrocību:

• Neierobežots ienesīgums – ilgtermiņā investīciju fonda ienesīgums ir augstāks, nekā banku piedāvātās depozītu likmes. Ieguldījumus var veikt jebkurā no valūtām – latos, eiro vai ASV dolāros. Viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no klienta vēlmēm.
• Maksimāla likviditāte – investīciju fondi ir ļoti likvīds produkts, kam nav ierobežojumu uz ieguldīšanas minimālo termiņu. Savas fonda daļas var pārdot jebkurā laikā, turklāt šajā gadījumā netiek piemērotas nekādas soda sankcijas. Sekot līdzi saviem ieguldījumiem attiecīgajos fondos var katru dienu bankas interneta mājas lapā vai arī internetbankā, kā arī pastāv iespēja (pēc klienta pieprasījuma) saņemt izsmeļošu atskaiti.
• Plaša diversifikācija – līdzekļu pārvaldītājs iegulda naudas līdzekļus akcijās un obligācijās vairākos simtos kompāniju dažādās tautsaimniecības nozarēs, dažādās valstīs un valūtās. Pat, ja kādam no šiem virzieniem klājas ne pārāk labi, ieguldījumi citos vērtspapīros parasti to kompensē.
• Jebkura finanšu tirgus pieejamība – apvienojot vairākus atsevišķu investoru ieguldījumus, investīciju fondi uzkrāj ievērojamus naudas līdzekļus, kas investoriem dod iespēju ne tikai ienākt jebkurā fondu tirgū, bet arī izmantot tās priekšrocības, kas agrāk bija pieejamas tikai ierobežotam un bagātam investoru lokam. Turklāt lielie aktīvu apjomi, kas atrodas fondu rīcībā, ļauj būtiski samazināt izmaksas, kas saistītas ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kā arī apkalpošanu.
• Profesionāla pārvaldīšana – vēl viens neapstrīdams pluss – klientam nevajag rūpēties par savu līdzekļu pārvaldīšanu, jo viņu vietā to dara pārvaldnieki, kuri, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi un rūpīgu tirgus analīzi, meklē izdevīgākos investora naudas līdzekļu ieguldījumu ceļus, kas savukārt ļauj samazināt risku un palielināt ienesīguma apjomu. Starp citu ieguldījumu fondi ir atbrīvoti no ienākumu nodokļa, tādēļ ieguldītājs saņems visu nopelnīto naudu.
• Stingra uzraudzība (Finanšu un kapitāla tirgus komisija un starptautiskie auditori) un zemas minimālas piedalīšanas summas.

Izvēloties fondus, būtu ieteicams pievērst uzmanību:

• fonda raksturlielumiem – cik bieži tiek tirgotas fonda daļas – reizi dienā, reizi mēnesī, attiecīgi, cik ātri iespējams izņemt naudu, minimālajai ieguldījumu summai, komisijas maksām (vai ir komisija par ieguldījumu apliecību iegādi/pārdošanu) utt.
• fonda kvalitatīviem rādītājiem – kāds ir fonda ienesīgums attiecībā pret etalona indeksu (vai fonda ienesīgums pārspēj vai atpaliek no tirgus snieguma), cik liels ir fonda svārstīgums un zaudējumu risks, kā arī riska un ienesīguma attiecības rādītājus u.c. uz cik ilgu laiku plānots veikt ieguldījumus. Nerakstīts “zelta likums” skan – jo ir riskantāka stratēģija, jo garāku ieguldījumu termiņu ieteicams izvēlēties. Ja ieguldījumu termiņš ir zem gada, ieteicami zema riska naudas tirgus fondi, divi līdz trīs gadi – obligāciju fondi, divi līdz pieci gadi – sabalansētie, virs trīs – akciju fondi.

Peļņas potenciāls fondiem ir tikpat plašs un dažāds, kā paši finanšu tirgi.

Tomēr, domājot par peļņu, vienmēr jāatceras ienesīguma/riska attiecības likums – jo lielāka ir sagaidāmā peļņa, jo augstāks ir ieguldījuma risks. Attiecīgi maza un vidēja riska fondi (obligāciju, sabalansētie) nodrošina nelielu, bet stabilu peļņu, ieguldījuma apliecības vērtības svārstības īstermiņā ir nelielas. Savukārt augsta riska akciju fondiem ir lielas vērtības īstermiņa svārstības, tomēr peļņas potenciāls ir augsts.

Veidojot savu investīciju portfeli, var gan nopirkt viena noteikta fonda, kas Jums der vislabāk, ieguldījumu apliecības, vai kombinēt vairākus dažāda tipa fondus no dažādam riska grupām. Minimālais ieguldījums fondos parasti ierobežojas ar vienas fonda apliecības vērtību, kas parasti sākas no 10 USD/EUR, bet ieteicams gada laikā ieguldīt vismaz 500 EUR, ņemot vērā komisijas.
Parasti ieguldītājs fondam maksā komisiju par fonda daļu pirkšanu vai pārdošanu - tās apmērs fondiem parasti svārstās no 0,5 līdz 2,5%, kā arī maksu par pārvaldīšanu, kas vairumā gadījumu ir 0,5-2,5% gadā. Maksa par pārvaldīšanu tiek ieturēta no fonda līdzekļiem. Abas maksas ir atkarīgas no konkrētā fonda stratēģijas – jo tā riskantāka un tirgus specifiskāks, jo lielāka komisija. Papildus jāņem vērā fonda turētājbankas komisiju par investīciju konta apkalpošanu un vērtspapīru turēšanu, kura katrai bankai ir atšķirīga, bet parasti nepārsniedz 0,1% gadā.