Vērtspapīru tirgus ir mehānisms, kas ļauj tirgot akcijas, obligācijas, citus vērtspapīrus un sekundāros finanšu instrumentus. Vispasaules akcijas tirgus vērtība tiek lēsta ap 20 triljonu dolāru.
Kotējamas akcijas tiek atspoguļotas un tirgotas akciju biržās, akciju cenas noteikšanu atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam un darījumu izpildes nodrošināšanu.

Akcijas ir vērtspapīri, kas apliecina īpašuma tiesības uz daļu no uzņēmuma. Iegādājoties akcijas, Jūs kļūstat par konkrētā uzņēmuma līdzīpašnieku un pretendējat uz noteiktu daļu šī uzņēmuma peļņas.

Dividendes ir izmaksas, ko uzņēmums veic saviem akciju īpašniekiem. Kad uzņēmums gūst peļņu, tad šo peļņu var reinvestēt atpakaļ uzņēmumā (nesadalītā peļņa) vai arī to var izmaksāt uzņēmuma daļu īpašniekiem kā dividendes. Daudzi uzņēmumi daļu no peļņas iegulda uzņēmuma tālākai attīstībai un daļu izdala dividendēs. Akciju sabiedrības parasti izmaksā dividendes noteiktā laikā - vai nu katru gadu, divreiz gadā vai reiz ceturksnī, taču dividendes var tik izmaksātas jebkurā brīdī.
Dividendes parasti tiek izmaksātas skaidrā naudā. Dažreiz dividendes tiek izmaksātas arī kā kompānijas daļas (jaunizdalītas daļas vai jau eksistējošas daļas, kuras uzņēmumus iegādājas tirgū). Retos gadījumos dividendes var pat būt izmaksātas kā daļas citos uzņēmumus vai citu aktīvu veidā.
Tomēr akcijas pērk ne tikai lai saņemtu dividendes, kas nav garantēti ienākumi, bet biežāk tās iegādājas, lai nopelnītu uz akciju cenas svārstībām. Akcijas ir riskants finanšu instruments, jo akciju cenas svārstības īsā laikā var būt ievērojamas. Parasti, ja uzņēmumam klājas labi, ir labas tālākās attīstības perspektīvas un ir liela investoru interese par šo uzņēmumu, tad akciju cena pieaug, jo pieprasījums pēc šī uzņēmuma akcijām ir lielāks par piedāvājumu. Pretējā situācijā cenas var krist.

Par akciju iegādes iemesliem arī var būt investora vēlme gūt ievērojamo ietekmi vai kontroli par uzņēmumu (pērkot ievērojamu daļu no uzņēmuma akcijām vai kontrolpaketi).

Savukārt obligācijas vai parāda vērtspapīri ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem vai ar citiem noteikumiem, kas ir noteikti vērtspapīra iegādes brīdī.

Obligāciju galvenie parametri ir:
Nomināls (pamatsumma) – naudas daudzums, kādu organizācija ir aizņēmusies no investoriem.
Kupons – regulārs maksājums obligācijas īpašniekam obligācijas darbības termiņa laikā (var būt ceturkšņa, pusgada, vai ikgadējs). Tiek izteikts procentos no nomināla.
Termiņš līdz dzēšanai – laiks, kas palicis līdz nomināla atgriešanai atpakaļ investoriem.

Obligācijas ir uzskatāmas par drošāku finanšu instrumentu nekā akcijas, jo investoram ir zināms, kad ieguldītā nauda tiks atgriezta pilnā apjomā un kādu peļņu regulāri saņems investors kuponu veidā. Galvenais, kas jāizvērtē investoram pirms obligāciju iegādes, ir uzņēmuma (emitenta) kredītspēja, kuru parasti palīdz novērtēt starptautiskās reitingu aģentūras ar kredītreitingu palīdzību. Tomēr obligācijas parasti nav pieejamas maziem investoriem, jo sākotnējās ieguldījuma summas ir lielas, un obligācijas parasti pērk un pārdod bankas vai lielie vērtspapīru tirgus spēlētāji, kā arī ieguldījumu fondi un pensiju plāni.

Par darījumiem ar akcijām un obligācijām ir svarīgi atcerēties, ka ar tiem parasti nodarbojas profesionāļi, kuriem ir speciālas zināšanas par vērtspapīru tirgu, kā arī ievērojama pieredze. Nepieredzējušam investoram, kas vēlas pelnīt vērtspapīru tirgū, ir ieteicams izmantot profesionāli pārvaldītus ieguldījumu fondus.

Lai sāktu tirdzniecību ar akcijām ir nepieciešams kontaktēties ar bankas vērtspapīru brokeri, bet lai ieguldītu fondā var griezties jebkurā bankas filiālē.