Kredīta piešķiršana ir nozīmīgs solis ikviena kredītņēmēja un arī aizdevēja dzīvē. Saprast, vai potenciālais klients ir uzticams un pildīs uzņemtās saistības palīdz kredītvēsture.
Kreditēšanas vēsture nav vienīgais mainīgais, ko skatās bankas, nebanku kreditori un citi aizdevēji.
Aizdevējiem vēl interesē citi faktori – Ienākumi, izdevumi, aktīvās kredītsaistības, apgādājamo skaits, darba vieta, vecums, dzīvesvieta, materiālais stāvoklis (īpašumi, uzkrājumi, ienākumu gūšanas veids). Katram no faktoriem ir atšķirīgs svars un ietekme uz lēmumpieņemšanu. Tos visus apvienojot izveidojas kredītreitings.
Kredītreitings ir visu faktoru kopums, kas palīdz aizdevējiem ātri un maksimāli efektīvi izvērtēt aizdevumu pieteikumus. Ienākumu apjoms ir būtisks, taču tas ne tuvu nebūs galvenais iemesls tam, vai aizdevums tiks piešķirts vai atteikts.
Katrai bankai un aizdevējam ir sava kredītreitinga veidošanas metodoloģija. To, cik liela ietekme būs kredītvēsturei iepriekš nevaram prognozēt. Pie vienādiem nosacījumiem viens kreditors aizdevumu atteiks, bet cits piešķirs ar zemu procentu likmi.
Vai kavēti maksājumi un sabojāta kredītvēsture būs izšķirošie mainīgie? Tie viennozīmīgi ir būtiski, bet mēs varam darīt daudz, lai uzlabotu savas iespējas saņemt kredītu, neskatoties uz kredītvēsturi un tās ierakstiem parādnieku reģistros.
Kā tiek vērtēta kredītvēsture?
Latvijā ir vairāki privātie parādnieku saraksti – datu bāzes, kurās tiek apkopota informācija par iedzīvotāju parādsaistībām. Zināmākās ir – Creditreform, Paus Konsults, Kredītbirojs, taču ir arī citas. Privātajos reģistros ir ziņas par rēķinu nemaksāšanu, to apjomu, parādsaistību nokārtošanas brīdī u.c. informācija.
Vienlaikus pastāv arī Latvijas bankas kredītu reģistrs, kurā ir apkopotas ziņas par kredītiem, ko piešķīrušas bankas. Papildus tam šeit var redzēt, privātpersonas kredītsaistību apjomu pret bankām, maksājumu disciplīnu, vai parāds ir kavēts vai nokārtots.
Abi reģistru veidi ir pieejami visiem Latvijā reģistrētajiem kreditoriem (bankas, licencētie patēriņa kreditēšanas uzņēmumi).
Saņemot kredīta pieprasījumu (aizpildīta anketa mājaslapā vai filiālē), aizdevējs pārbauda datu bāzēs pieejamo informāciju par konkrēto klientu. Tas var notikt manuāli (kredītspeciālists personīgi izvērtē) vai automātiski (vērtēšanu veic speciālas datorprogrammas).
Lai samazinātu izmaksas un palielinātu peļņu, lielās bankas un uzņēmumi cenšas ieviest procesu automatizāciju. Ja vērtējums liecina, ka klients nevar saņemt aizdevumu dēļ sabojātas kredītvēstures, aizdevēju pienākums ir to paziņot (e-pastā, pa telefonu vai personīgi).
Visos citos gadījumos kreditori drīkst neatklāt iemeslu, kādēļ aizdevums tika atteikts.
Slikta kredītvēsture vai zems kredītreitings – kas svarīgāk?
Kredītreitings veidojas no daudzu mainīgo apkopojuma, savukārt kredītvēsturi veido iepriekšējo saistību kārtošanas disciplīna.
No aizdevēja perspektīvas uzticamāki būs cilvēki, kas iepriekš ir ņēmuši kredītus un ir tos laicīgi nomaksājuši. Tie, kuri aizņemas pirmo reizi dzīvē savā ziņā būs kā baltas lapas. Tīri, bet reizē arī nav zināms, ko no viņiem sagaidīt. Ja iepriekšēja kreditēšanas vēsture nav, aizdevējiem atliek paļauties uz citiem kredītreitinga faktoriem.
Slikta kredītvēsture būs cilvēkiem, kas nesen ir kavējuši parādu apmaksu. Ja vecie parādi būs nomaksāti un ir pagājis ilgāks laiks (6 mēneši – 3 gadi) uz pagātnes grēkiem var tikt pievērtas acis.
Aizņēmies, kavēji rēķinu apmaksu un vēl neesi tos nomaksājis? Saņemt jaunu kredītu pie šādiem nosacījumiem, sevišķi bez ķīlas būs ļoti problemātiski.
Iespējams, kādai bankai vai nebanku aizdevējam piedāvājumā ir arī kredīts ar sliktu kredītvēsturi cilvēkiem, kas nav nomaksājuši parādus. Publiski šāda informācija netiek izziņota, taču ir vispārzināms fakts, ka parādu nokārtošana var būtiski palielināt iespējas aizņemties atkārtoti.
Slikts kredītreitings var būt arī cilvēkiem ar labu kredītvēsturi. Piemēram, vecums virs 70 gadiem, zemi ienākumi, nav īpašums, dzīves vieta – Latgale. Lai arī vēsture, iespējams, ir laba, aizņemties pensijas gados ar zemiem ienākumiem var būt ļoti izaicinoši.
Kurš ir pielaidīgāks – bankas vai nebanku kreditori?
Iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā kredītiestādes Latvijā ļoti samazināja privātpersonu kreditēšanas tempus. Iedzīvotāju vajadzības pēc aizņemšanās turpretim nemazinājās un tukšo vietu aizpildīja nebanku aizdevēji.
Nebanku kreditori ir uzņēmumi Latvijā, kas ir saņēmuši Patērētāju tiesību un aizsardzības centra licenci un drīkst piedāvāt kreditēšanas pakalpojumus privātpersonām. Atšķirībā no bankām šie uzņēmumi ir gatavi uz lielāku risku, taču par saviem pakalpojumiem, lielākoties, prasa lielāku komisijas maksu un procentu likmes.
Vai nebanku kreditēšanas uzņēmumi sadarbojas ar visiem? Nē, arī viņi izvērtē klientu kredītvēsturi un maksātspēju un pirms naudas aizdošanas rēķina, vai konkrētais klients spēs atmaksāt parādu līgumā noteiktajā termiņā.
Tradicionāli kredītiestādes var aizdot būtiski lielākas naudas summas, piedāvā zemākas kredītu procentu likmes un izdevīgākus nosacījumus. Piemēram, hipotekārie kredīti Latvijā tiek izsniegti gandrīz pilnībā tikai bankās, bet patēriņa aizdevumus piedāvā dažādi kreditori. Kuru variantu izvēlēties jādomā katram pašam.
Vai var aizņemties, ja iepriekš nav bijuši kredīti?
Latvijā ir salīdzinoši daudzi cilvēki, kas nekad iepriekš nav aizņēmušies. Pirmajā reizē lielāka uzmanība tiks pievērsta ienākumiem, izdevumiem, maksātspējai un citiem kredītreitinga faktoriem.
Kredītkarte bankā, studiju kredīts, aizdevums mājokļa iegādei, auto līzings vai patēriņa kredīts – aizdevumu veidi ir dažādi. Tie visi var būt pieejami arī neskatoties uz iepriekšējo kredītvēsturi vai pareizāk tās neesamību.
Daļa uzņēmumu pat speciāli cenšas pievilināt tieši šādus klientus un cer saglabāt to lojalitāti arī ilgtermiņā. Ja cilvēks saņem kvalitatīvu pakalpojumu un vēlāk vēlas aizņemties atkārtoti, kādēļ meklēt citu aizdevēju? Jā, daudzi latvieši mēdz aizņemties vienā un tajā pašā bankā vai uzņēmumā vairākas reizes. Īstermiņa bezprocentus kredīts nav izšķirošs faktors, ja plānots aizņemties lielāku naudas summu.
Cik lielu kredītu es varu saņemt
Pieejamā kredīta summa, procentu likme, termiņš un citi nosacījumi ir atkarīgi no kredītreitinga, maksātspējas un kredītvēstures.
Augsti ienākumi (oficiāli) un augsts kredītreitings, kā arī pozitīva kreditēšanas vēsture viennozīmīgi ļaus saņemt labākus nosacījumus. Tas nozīmē, ka jums būs pieejami lielāki aizdevumi ar zemākiem procentiem un citiem bonusiem.
Vairumā gadījumu mazie kredīti līdz 5000 EUR vai 6 mēnešalgu apmērā tiek piešķirti bez ķīlas. Par nodrošinājumu šeit kalpo klienta riska profils un ienākumi. Zinot savas algas apmēru arī varat aptuveni aprēķināt, cik lielu aizdevumu internetā varat saņemt. Neskatoties kredītvēsturi, pieejamā aizdevuma apmēru precīzi nevarēs pateikt, bet, ja ziniet, ka tā nav sabojāta, varat šo faktoru arī nerēķināt.
Bankas parasti cenšas sekot, lai aizņēmēja kredītsaistību kopējais apjoms nepārsniedz 40% no ienākumiem un paliek nauda rēķinu apmaksai. Ja tas netiek darīts, ir skaidrs, ka klients nespēs segt tekošos izdevumus un aizņemsies atkārtoti ikdienas tēriņiem. Tas savukārt var novest pie būtiskas maksātspējas pasliktināšanās un no tā visi vēlas izvairīties.
Lielākiem aizdevumiem savukārt parasti tiek prasīta ķīla – īpašums, zeme, dzīvoklis vai auto, ja izvēlēts auto līzings. Nodrošinājums garantē, ka problēmu gadījumā kreditors varēs atgūt savu naudu.
Situācijās, kad nodrošinājums nav pieejams, aizdevēji var piedāvāt piesaistīt galvotāju (laulātais, tēvs, māte, brālis, māsa, cits cilvēks). Galvotājam jārēķinās, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par kredītsaistībām. Ja kredītņēmējs tās nepildīs, galvotājam nāksies visu naudu atmaksāt pašam.
Vai kredīts parādniekiem Latvijā tiek piešķirts
Visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem šobrīd ir aktīvas parādsaistības, t.i. paņemts cits aizdevums ir uzskatāmi par parādniekiem. Jums ir mājokļa kredīts, līzings, studiju vai patēriņa aizdevums – esat parādnieks.
Aktīva kredīta esamība neliedz aizņemties papildus, taču, saņemot pieteikumus, bankas un citi aizdevēji ņem vērā kredītsaistību apjomu. Kreditori cenšas nodrošināt, lai kopējais kredītsaistību apjoms nebūtu pārlieku liels (virs 40% ).
Parādniekiem, kam ir nenomaksāti un reizē arī kavēti parādi situācija ir daudz sliktāka. Ar augstu ticamību varam apgalvot – šādiem klientiem aizdevēji lūgs nokārtot iepriekšējos parādus un tad mēģināt pieteikties kredītam atkārtoti.
Vissliktākajā situācijā ir cilvēki pret kuriem jau ir vērsta parādu piedziņa. To var darīt parādu piedzinēji vai tiesu izpildītāji. Ja naudas atgūšana jau ir nonākusi tik tālu, tad iespējas aizņemties strauji tuvojas zemai atzīmei. Labākais variants, ko šādās reizēs darīt ir pārdot kādu īpašumu vai lūgt palīdzību tuviniekiem, lai atrisinātu sasāpējušos situāciju. Bankas un arī citi kreditori negribēs saistīties ar cilvēku, kuram draud īpašumu apķīlāšana.
Vai nenokārtotas parādsaistības ir šķērslis aizdevuma saņemšanai?
Jā, un, nē. Šeit ir svarīga terminoloģija. Jebkurš aktīvs aizdevums ir nenokārtotas parādsaistības. Turpretim kredīts ar nenokārtotām parādsaistībām un kavēti maksājumi jau ir cits stāsts.
Visi kreditori cenšas piesaistīt sev klientus, kas ir uzticami un maksātspējīgi. Ja maksājumi tiek ilgstoši kavēti, uzticība automātiski zūd. Tādā situācijā mēs jau runājam par cilvēku, kuram ir gan kredīti ar nenokārtotām parādsaistībām, gan sabojātu kredītvēsturi.
Atkārtoti sadarboties ar šādu aizņēmēju viņi, visticamāk, nevēlēsies un ieteiks to nedarīt arī citiem. Kā ieteiks? Veicot attiecīgus ierakstus parādnieku reģistros. Kreditori to drīkst darīt, ja maksājumi tiek kavēti ilgāk par 30 dienām. Vienīgais glābiņš, kas var uzlabot aizņemšanās izredzes būtu ķīlas došana.
Vai slikta kredītvēsture ir labojama
Iespējams, ka aizdomas par sabojātu vēsturi ir nepamatotas un nekas nav jālabo. Pārbaudīt savu kredītvēsturi iespējams Latvijas bankas kredītu reģistrā un Kredītinformācijas birojā.
Kavētas parādsaistības, ilgstoši nenomaksāti rēķini liek kreditoram vai pakalpojumu sniedzējam iekļaut klientu parādnieku datu bāzēs. Aizdomas ir apstiprinājušās? Atliek sāk rīkoties.
Pirmais, kas jādara, lai izkļūtu no melnā saraksta ir kavēto parādu nomaksa. Kad rēķins nomaksāts, soda naudas aprēķins (ja tāds ir paredzēts) tiek apturēts. Diemžēl pārkāpuma fakts parādnieku datu bāzē saglabājas vēl 3 gadus pēc kavētā parāda nomaksas un to redzēs visi, kas abonē šīs datu bāzes.
Jebkurā gadījumā ir vērts kavētos maksājumus nekavējoties nomaksāt. Ja tas netiek darīts, pakalpojumu sniedzējs var uzticēt naudas atgūšanu parādu piedzinējiem. Šo firmu pakalpojumi savukārt ir jāapmaksā kredītņēmējam. Piemēram, ierakstīta vēstule no parādu piedzinējiem var izmaksāt pat vairāk kā 10 EUR, bet kopējās izmaksas var būt vēl daudz lielākas.
Pieņemot, ka pārkāpums radās dēļ aizmāršības varat to novērst ieviešot automātiskos maksājumus savā internetbankā. Tas ir lēts un vienkāršs veids kā atslogot sevi no šī pienākuma, turklāt arī finansiāli izdevīgs, jo soda procenti izmaksā daudz vairāk.
Izdarījāt visu, ko varējāt, bet steidzami vajag naudu un vēlaties aizņemties? Ja aizņemšanos nevar atlikt, tad atliek vērsties bankās vai pie nebanku kreditoriem un vienoties par aizņemšanās nosacījumiem.
Kredīts ar ļoti sliktu kredītvēsturi netiks piešķirts. Turpretim reizēs, kad pārkāpums bijis neliels, to ātri novērsāt un aizdevējs lietu vērtēs pēc būtības, rezultāts var būt pozitīvs.
Iespējams, ir vērts meklēt arī privātpersonas, kas aizdod naudu. Šeit gan ir dažādi riski, līdz ar to rūpīgi jāvērtē, vai sadarbība ir lietderīga un jāievēro liela piesardzība.
Kredīti ar sliktu kredītvēsturi un bez oficiālas darba vietas
Visi aizdevēji Latvijā obligāti vērtē klienta maksātspēju. Pat neskatoties uz kredītvēsturi, ir skaidrs, ka nauda netiek aizdota, ja ir redzams, ka aizņēmējam nav ienākumu. Arī vērtīgs īpašums, ko esat gatavi ieķīlāt var nebūt pietiekams pamats, lai aizdotu naudu.
Kādēļ šādi ierobežojumi? Latvijas likumi paredz, ka kredītspēja ir jāvērtē obligāti. Ja tas netiek darīts, kredītņēmējs drīkst maksāt tikai likumiskos procentus (6% – 7% gadā, saskaņā ar Civillikumu).
Oficiāla darba vieta gan nav vienīgais veids kā gūt ienākumus. Ne visi dzīvo tikai no algas. Studentiem stipendija, pensionāriem pensija, diplomātiem un karavīriem – izdienas pensija, zemniekiem – ienākumi, uzņēmumu īpašniekiem – dividendes, bet māksliniekiem – autoratlīdzība – veidi kā gūt ienākumus ir ļoti dažādi.
Vienlaikus, ja ienākumi nav oficiāli, regulāri vai pārbaudāmi, aizdevums tiks atteikts. Neviens uzņēmums nesadarbosies un neaizdos naudu, ja nevar būt pat uz pusi pārliecināts, ka saņems to atpakaļ.