Parādnieku reģistrs jeb melnais saraksts

 

Jums ir sabojāta kredītvēsture? Varbūt. Nezinu. Bet kā pārbaudīt vai es esmu melnajā sarakstā?

Savā būtībā “melnais saraksts” jeb parādnieku reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā tiek apkopotas ziņas par kavētiem maksājumiem. Daļu reģistru uztur privāti uzņēmumi, savukārt citus valsts. Katrai parādnieku datu bāzei ir savs klientu loks, t.i. uzņēmumi, kas izmanto konkrēto reģistru.

Plānojat ņemt kredītu vai vienkārši gribat pārbaudīt savu statusu? Rēķinieties, ka var nākties pārbaudīt ziņas vairākos parādnieku reģistros. Ja esat aizņēmušies iepriekš, var nākties pārbaudīt ziņas visās datu bāzēs.

Kādēļ šādi “melnie saraksti” ir izveidoti? Privātpersonām tā ir sodība, bet uzņēmumiem noderīgs rīks, kas ļauj ātri pārbaudīt potenciālā klienta uzticamību. Pirms piešķirt aizdevumu vai uzsākt sadarbību uzņēmumi var pārbaudīt, vai klients iepriekš nav ilgstoši kavējis rēķinu nomaksu. Ar nemaksātājiem joprojām var sadarboties, taču uz citiem nosacījumiem.

 

Kādēļ pārbaudīt savu kredītvēsturi?

Galvenais iemesls pārbaudīt kredītvēsturi ir sirdsmiers. Jā, ikviens mēs psiholoģiski vēlamies būt droši, ka viss ir kārtībā. Kredīti netiek ņemti katru dienu un pirms pieteikuma aizpildīšanas bankā vai pie nebanku kreditoriem vēlamies būt droši, ka nav palikušas kādas “astītes”, kas apgrūtina sadarbību.

Nav noslēpums, ka kreditori nelabprāt sadarbojas ar klientiem, kas ir iekļuvuši parādnieku reģistros. Nosacījumi ir īpaši strikti, ja vajadzīgs lielāks aizdevums – auto līzings vai hipotekārais kredīts. Vienlaikus arī ātro kredītu uzņēmumi var uzstāt, lai kavētie parādi vispirms tiek nomaksāti.

Apstākļos, kad vecie parādi nav nomaksāti mājokļa kredīts, visticamāk, tiks atteikts. Ja plānojat pirkt mājokli ar bankas starpniecību, obligāti nokārtojiet vecos, kavētos parādus un nogaidiet vismaz 3 – 6 mēnešus. Teorētiski varat mēģināt pieteikties aizdevumam uzreiz, bet iespēja, ka banka piekritīs ir zema.

Sabojāta jeb slikta kredītvēsture šobrīd ir viens no 3 galvenajiem iemesliem, kādēļ kredīts tiek atteikts. Kas ir pārējie? Neoficiāli (nepārbaudāmi) un nepietiekami ienākumi, lai varētu atļauties aizdevumu vēlamā apjomā.

 

Kā uzzināt vai es esmu melnajā sarakstā?

Iespējas kā uzzināt savu kredītvēsturi ir vairākas. Latvijā šobrīd darbojas trīs parādnieku reģistri. Lai pilnībā pārliecinātos par statusu ir vēlams pārbaudīt datus par sevi visos trīs reģistros:

  1. Kredītu informācijas birojs
  • Kredītinformācijas biroja (KIB) sadarbības partneri – bankas, nebanku aizdevēji, apdrošinātāji, komunālo pakalpojumu sniedzēji, būvniecības uzņēmumi, degvielas tirgotāji, citi kreditori.
  • Īpašnieks – “Creditinfo Group” (starptautisks uzņēmums) un vairākas Latvijas bankas (Citadele, Luminor, SEB, Swedbank)
  • Kreditori šeit augšupielādē pozitīvo un negatīvo informāciju par kredītiem un saistību izpildi. Visi pārējie uzņēmumi iesniedz tikai negatīvo informāciju
  • Lai pārbaudītu ziņas nepieciešams reģistrēties ar internetbankas pieejas kodiem.
  • Privātpersonas gada laikā var bez maksas saņemt 2 kredītvēstures izziņas (redzami uzņēmumi, kas pieprasījuši datus). Ir arī papildus, maksas pakalpojumi.
  • Mājaslapa – https://www.manakreditvesture.lv/ (atvērsies jaunā logā).

 

2. E-parāds 

  • E-parāda sadarbības partneri var būt tie paši, taču reizē arī atšķirīgi no KIB sadarbības partneriem.
  • Īpašnieks “Creditreform Latvija”. Šis uzņēmums Latvijā darbojas jau vairāk kā 20 gadus un daudziem ir pirmā asociācija ar parādu piedzinējiem.
  • Privātpersonas var pārbaudīt datus bez maksas.
  • Verifikācija ar internetbankas pieejas kodiem.
  • Mājaslapa – https://e-parads.lv/ (atvērsies jaunā logā).

 

3. Latvijas bankas kredītu reģistrs 

  • Latvijas bankas kredītu reģistrs ir valsts oficiālā informācijas sistēma ar ziņām par privātpersonām un uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, galvojumiem, to maksājumu kavējumiem.
  • Ietver ziņas no šādiem uzņēmumiem: bankas, līzinga devēji, krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātāji, Altum, Valsts kase.
  • Ziņas par aizņēmēja saistībām tiek glabātas 10 gadus pēc to nokārtošanas.
  • Ziņas par aizņēmēja pārkāpumiem tiek glabātas 5 gadus pēc to novēršanas.
  • Periodiskās ziņas par kredītņēmēju glabā 3 gadus pēc perioda beigām.
  • Ziņas par informācijas pieprasīšanu tiek glabātas 1 gadu.
  • Datu saņemšana no Latvijas bankas kredītu reģistra par sevi ir bez maksas, veicot verifikāciju ar internetbankas pieejas kodiem vai klātienē Latvijas bankas birojā.
  • Mājaslapa: https://manidati.kreg.lv/ (atvērsies jaunā logā).

 

4. Uzturlīdzekļu parādnieki (alimentu nemaksātāji)

 

Kā var nokļūt parādnieku reģistros?

Kreditori un citi uzņēmumi nevar iekļaut ziņas par klientu pārkāpumiem jebkurā brīdī. Lai nokļūtu parādnieku datu bāzēs ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem:

  • Maksājumu saistības tiek kavētas ilgāk par 60 dienām;
  • Ir iestājies parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš (paziņojumā, kas nosūtīts klientam noteikts) un parāds šajā laikā nav nomaksāts.
  • Parādu piedzinējs rakstiski paziņo parādniekam par nokļūšanu parādvēstures datu bāzē(s).
  • Trešās personas (citi uzņēmumi) par to var uzzināt ne ātrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam.
  • Informācija parādu reģistrā glabājas 3 gadus no parāda nomaksas dienas [attiecībā uz bankām un to meitasuzņēmumiem spēkā citi nosacījumi, skat. sadaļu Latvijas bankas kredītu reģistrs].
    (avots: Parādu ārpustiesas atgūšana, ptac.gov.lv, (atvērsies jaunā logā))

 

Kas notiek,  ja nokļūstu “melnajā sarakstā”?

Parādnieku reģistrs satur informāciju par lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, kas ir ņēmuši kredītus vai kavējuši rēķinu apmaksu.

Galvenā atšķirība starp cilvēkiem, kuriem ir tīra vai negatīva kredītvēsture ir sadarbības iespējas un nosacījumi, ko piedāvā komersanti:

  • Piemērs – Jums ir sabojāta kredītvēsture un vēlaties nopirkt telefonu uz nomaksu. Līzinga devējs var prasīt līdzfinansējumu 50% un vairāk procentu apmērā vai uzreiz atteikt sadarbību.
  • Piemērs – Vēlaties paņemt hipotekāro kredītu uz 20 gadiem. Banka uzreiz atsaka sadarbību vai prasa līdzfinansējumu 50% – 70% apmērā.
  • Piemērs – Auto līzings ar sliktu kredītvēsturi. Tiek atteikts uzreiz vai arī kreditors prasa augstāku līdzfinansējumu un/vai komisijas maksu, augstākus procentus nekā citiem.

Kā izkļūt no parādnieku reģistriem?

Uzlabot kredītvēsturi un tikt ārā no parādvēstures datu bāzēm vēlas daudzi. Diemžēl saprātīgā termiņā izdarīt pēdējo nav iespējams, savukārt uzlabot kreditēšanas vēsturi var samērā bieži.

Termiņu, cik ilgi parādnieku reģistrā būs redzams pārkāpuma fakts (rēķinu nemaksāšana) nosaka sadarbības formāts.

  • Kavēts kredīts no bankas vai to meitasuzņēmumiem – 5 gadi no pārkāpuma novēršanas;
  • Ilgstoši kavēts maksājums citā uzņēmumā – 3 gadi no pārkāpuma novēršanas.

Kā uzlabot savu kredītvēsturi visātrāk? KIB un citi kredītvēstures biroji glabā ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo informāciju. Tas nozīmē, ka jauni kredīti (patēriņa aizdevums, kredītlīnija, līzings u.c.) un to godīga maksāšana var uzlabot privātpersonas kredītreitingu.

Mēs nemudinām ņemt jaunus kredītus, taču jaunu aizdevumu savlaicīga nomaksa var uzlabot kredītreitingu. Ja iepriekš esat pieļāvuši pārkāpumus, pievērsiet uzmanību, lai jaunās saistības tiktu pildītas savlaicīgi.

Kopsavilkums un secinājumi par parādnieku reģistriem

Katram var gadīties dzīvē kļūdīties. Svarīgāk ir – vai mēs šīs kļūdas labojam.

Latvijā ir izveidoti vairāki “melnie saraksti”, kuros tiek iekļautas ziņas par privātpersonām, kas kavē maksājumus. Lai gūtu precīzāku priekšstatu būtu jāveic pārbaudes visās minētajās datu bāzēs.

Pārbaudīt ziņas par sevi parādnieku reģistros var bez maksas tiešsaistē ar internetbankas pieejas kodiem.  Ja plānojat pieteikties kredītam, ziniet, ka jūsu kredītvēsturi jebkurā gadījumā vērtēs arī aizdevējs. Šādā perspektīvā pašrocīga datu pārbaude nav obligāta, taču var dot sirdsmieru.

Vai parādnieku reģistri ir vajadzīgi? Jā, šis rīks ir noderīgs gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.  Pirmajiem tas atvieglo darbu, bet otros mudina būt apzinīgākiem. Rezultātā godprātīgie maksātāji var iegūt aizdevumus uz izdevīgākiem nosacījumiem.